Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Bībeles vēsts par Dieva mīlestību.

Autors: Māc. Normunds Celmiņš.

Jāņa ev. 10: 11 – 16
Bībeles vēsts par Dieva mīlestību, kas uzupurējas un meklē pazudušo, uzrunā gandrīz ikvienu. Tā uzrunā sirds dziļumos mītošās ilgas, kaut arī dzīves pārbaudījumi, neveiksmes, zaudējumi un vilšanās ir iesējušas šaubas par to, vai šajā pasaulē ir iespējama patiesa mīlestība. Vēsts par Dieva mīlestību ne tikai uzrunā, bet arī aicina un iedrošina uzdrīkstēties iziet no šaubu un neticības uzbūvētā šķietami drošā cietokšņa, lai saņemtu, pieredzētu un dzīvotu Dieva pāri plūstošajā mīlestībā. Kā to izdarīt? 

Jēzus atbildi paskaidro ar diviem ietilpīgiem vārdiem “gans” un “”avis”. Abi vārdi ir cieši savstarpēji saistīti un abi ir ar dziļu nozīmi. Jēzus klausītāji vieglāk nekā mēs uztvēra abos vārdos ietvertos simbolus. Pieņemu, ka vairumam no mums ir nepieciešami paskaidrojumi, kāpēc Jēzus sevi salīdzina ar ganu, bet savus sekotājus – ar avīm. Mūsu laikmeta pilsētniekam salīdzinājums ar avi var šķist nepievilcīgs un pat pazemojošs. Līdzīgi ir noticis ar kādu mazu zēnu. Tēvs viņam stāstīja par Jēzu, Labo Ganu un iedrošināja uzticēties, ka arī viņš ir jēriņš, par kuru Jēzus rūpējas. Zēns neuzdrīkstējās neko sacīt, bet vakarā pirms gulēt iešanas tēvs nejauši dzirdēja mazā dēla lūgšanu: “Mīļais Pestītāj! Ja Tu mani gribi darīt par kādu dzīvnieku, tad labāk par zirgu!” (Vilhelms Bušs no grāmatas “365 * Viņš”) Zēna lūgšana ir naiva, bet patiesa. Varbūt arī tu jūties apmulsis par salīdzinājumu ar avi jeb aitu? Nav šaubu Jēzus nedomā savus sekotājus pārvērst par avīm vai citiem dzīvniekiem, bet Viņš uzsver avīm raksturīgās īpašības, lai atklātu ko būtisku par cilvēku un viņa attiecībām ar Dievu. 

Avis pamatoti var uzskatīt par vienu no visnaivākajiem dzīvniekiem. Tās viegli var noklīst no ganāmpulka un gana redzes loka, riskējot nonākt pārāk tuvu draudīgai klints aizai vai plēsīgiem vilkiem. Tomēr avis  labāk par citiem dzīvniekiem uzticas, klausa un seko gana balsij. Tās pilnībā ir atkarīgas no gana palīdzības, jo tās pašas neprot atrast zaļas ganības un nespēj aizsargāties pret plēsīgiem vilkiem. Simbola vēstījums ir diezgan skaidrs. Arī cilvēks ir naivs, vismaz pavisam noteikti attiecībā savas dzīves vērtībām, jēgu un mērķi. Cilvēks ir gatavs uzticēties ikvienam, kurš prot ar skaistiem vārdiem argumentēt vai pārliecināt. Turklāt viņš ir tā radīts, ka ir nepieciešams kādam uzticēties, sekot un kādu godināt. Ja tas nav Dievs, tad tas ir kāds elks, kurš rada tikai īslaicīgu gandarījumu, bet nespēj remdēt dvēseles izsalkumu un slāpes. Bez Dieva cilvēka dvēselē ir dziļš tukšums, ko pilnība aizpildīt nespēj neviens un nekas cits, izņemot pašu Dievu.

“Gans” ir diezgan daudz lietots vārds Bībelē. Tas apzīmē ne tikai ganāmpulka, bet arī tautas un valsts garīgos un laicīgos vadoņus un valdniekus. Dievs vairākus no izciliem vadoņiem aicināja tieši no ganu vidus. Tādi bija Mozus, ķēniņš Dāvids un  pravietis Amoss. Šie Dieva aicinātie vīri bija patiesie jeb labie gani, kuriem pretstatā bija ļaunprātīgie gani – vadoņi, kuri uzkundzējās tautai, izmantoja to savās savtīgās interesēs un ieveda postā un nelaimē. Ļaunprātīgos ganus Jēzus dēvē par algotņiem, kuri ir izteikti pašlabuma meklētāji. Šādiem ganiem rūp nevis padoto, bet vienīgi personīgās intereses un labklājība. Citi cilvēki ir vienīgi līdzeklis viņu savtīgo mērķu īstenošanai un sasniegšanai. Pretstatā nelietīgiem ganiem bija Dieva aicinātie un izraudzītie gani. Viņi ar savu nesavtīgo kalpošanu un dzīvi ir kļuvuši par dzīvu liecību patiesajam Labajam Ganam – Jēzum Kristum. Mūsdienās vārdu “gans” var attiecināt ne tikai uz garīdzniekiem, bet arī uz ikvienu amatu, kurā cilvēks uzņemas atbildību, vada un pārrauga citus cilvēkus. 

Jēzus vārdi: “Es esmu Labais Gans”, apliecina, ka ir piepildījušās Vecās Derības un ikvienas tautas ilgas, jo Dievs ir atnācis uzmeklēt un glābt pazudušo cilvēci un ikvienu pazudušo grēcinieku. Dievs ir tev pievērsies nevis, lai gūtu kādu labu no tevis, bet lai tev dāvinātu pats sevi. Pat vēl vairāk Viņš vēlas tavas nastas, sāpēs, bēdas un brūces darīt par savējām, lai tevi atbrīvotu, dziedinātu, atjaunotu un stiprinātu. Viņš ir atdevis par tevi savu dzīvību, lai tu iegūtu tev dzīvību tās pilnībā. Viņš ir miris, lai tavā nāves stundā būtu tev līdzās, paņemtu aiz rokas un cauri nāves ēnas ielejai vēstu uz mūžīgajām Tēva mājām. Labais Gans ir simbols Dieva pāri plūstošai mīlestībai pret pazudušo un grēcīgo cilvēku, arī tevi, mani un ikvienu no mums. Bet tu šo mīlestību vari saņemt un pieredzēt, kad uzklausi un seko Labā Gana balsij. 

Dievs katru cilvēku uzrunā individuāli, bet katrā atmodina sirdī mītošās ilgas pēc Dieva. Viņš atklāj grēku – nomaldīšanos un atsvešināšanos no Dieva, kā arī paša cilvēka nespēju tikt galā ar grēku. Šo vēsti mūsu Baznīcas ticības apliecības dēvē par Bauslību. Bauslība ir būtiska daļa no Bībeles, taču daudz svarīga par to ir Evaņģēlija vēsts. Tā ne tikai liecina par Jēzu un par Viņa ciešanām un krusta nāvi, bet arī atver sirdi ticībai augšāmceltajam Jēzum, Dieva mīlestībai un piedošanai. Tu ne tikai uzzini par Dieva mīlestību, bet vari to pieredzēt, baudīt un dzīvot tajā. Evaņģēlija vēsts palīdz sadzirdēt Labā Gana balsi un sekot Viņam. Tā arī saved kopā visus, kuri seko Labajam Ganam.

Dievs neko neuzspiež ar varu un pret tavu gribu, pat ne savu mīlestību. Labais Gans uzrunā un aicina sekot. Viņš iet pa priekšu un nevienu nedzen ar varu. Viņš sagatavo ceļu un aicina tajā sekot. Šajā ceļā arvien ir svarīgi pārdomāt, vai vēl arvien saklausu Labā Gana, Jēzus Kristus balsi. Kā tas tīri praktiski notiek? Jēzus mūs, savus sekotājus aicina un pulcē vienkopus draudzē, lai mēs arvien būtu Viņa tuvumā un varētu skaidri saklausīt un atpazīt Viņa balsi. Evaņģēlija vēsts, ko ir pierakstījuši Jēzus tuvākie sekotāji – apustuļi, palīdz saklausīt Jēzus, Labā Gana balsi. Jēzus sapulcina draudzē un dievkalpojumā, lai caur Bībeles lasījumiem, sprediķi un sakramentiem, tu skaidri un nepārprotami saklausi Viņa balsi un tai sekotu. Tu ne tikai dzirdi par Dieva mīlestību, žēlastību un grēku piedošanu, bet arī to vari saņemt un pieredzēt. Tiklīdz tu atsvešinies vai aizej no draudzes, tu nonāc vidē, kurā ir daudz dažādu piedāvājumu, kas ar savu skaļumu nomāc Labā Gana balsi. Piedāvājumi ir viens par otru pievilcīgāki, katrs no tiem sola lielāku aun ātrāku labumu un gandarījumu, bet patiesībā ved uz iekšēju tukšumu un bezizeju. Turklāt sekošana Jēzum soli pa solim var palikt tikai par zināšanām, kam ir pavisam maz sakara ar ikdienas dzīvi.

Pārsteidzošais ir fakts, ka Jēzus nenovēršas no pazudušā jeb tā, kurš novērsies un aizgājis no Viņa un draudzes, bet arvien cenšas uzmeklēt un uzrunāt. Jēzus uzmeklē un uzrunā caur saviem sekotājiem, caur vājiem un grēcīgiem cilvēkiem. Viņš uzrunā un aicina atpakaļ draudzē, lai tajā mēs viens otru iedrošinātu sadzirdēt Viņa, mūsu Labā gana balsi. Viņš dara mūs par saviem lieciniekiem, lai uzrunātu tos, kuri vēl nepazīst Viņu. Ne par velti Jēzus saka: “Man ir vēl citas avis, kuras nav no šīs kūts, arī tās man jāatved .” Runa nav tikai par pagāniem, kuri nepiederēja pie jūdu draudzes, bet par ikvienu izslāpušu, izsalkušu un nomāktu dvēseli.

Dievs mūs mīl un dod mums brīvību. Tā paver iespēju brīvi atrasties Jēzus ietekmes zonā – Viņa draudzē, lai mēs varam saklausīt, atpazīt un sekot Viņa balsij, vai arī no tās attālināties. Lai sadzirdētu Jēzus balsi tev ir būtiski nepieciešama lūgšana, Bībeles lasīšana un uzklausīšana, kā arī sakramenti – Kristības, grēksūdze un Dievgalds. Ir divas vienlīdz bīstamas galējības. Vienu var raksturot kā vieglprātīgu pieeju Jēzus dāvinātajai brīvībai, bet otru kā pārcentīgu sevis disciplinēšanu. Vieglprātīgi ir uzskatīt, ka kristieša dzīvē nav nepieciešama sevis ierobežošana, disciplinēšana ar lūgšanu, Bībeles lasīšanu un dievkalpojumu apmeklēšanu, bet sekošana Jēzum notiek brīvi pati no sevis. Tik pat bīstami ir sekošanu Jēzum pārvērst par dedzīgu nodošanos garīgām disciplīnām, ka pazūd prieks par Jēzus doto brīvību sekot Viņam.

Karls Barts ir viens no 20.gadsimta ietekmīgākajiem teologiem. Mūža nogalē uz jautājumu par to, kāds ir viņa dzīves nozīmīgākais teoloģiskais atklājums, atbildēja: “Manas dzīves nozīmīgākā teoloģiskā atklāsme ir šī: Jēzus mani mīl, es to zinu, jo Bībele to tā stāsta man.” Dievs tevi mīl, Jēzus, Labais Gans to atklāj tev un ļauj šo vēsti pieredzēt un izdzīvot. Viņš atklāj Dieva pāri plūstošo mīlestību un ļauj to arī saņemt. Tu to pieredzi caur Evaņģēlija vēsti, kas ļauj skaidri saklausīt Labā Gana balsi un tai sekot. Tā atver sirdi, ka Dieva mīlestība piepilda un ienāk ikdienas notikumos, kļūst par daļu no tevis un tavas dzīves.

Āmen

Drukāt