Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Jēzus, kas Viņš tāds ir, kas Viņā tik īpašs?

Mateja ev. 21 : 1-10
Pavasarī Latvijā daudzās upēs var pamanīt entuziasma pilnus laivotājus, kuri ar smailītēm vai plostiem dodas aizraujošā ceļojumā. Upēs ūdens līmenis ir augstāks un straume ir stiprāka nekā citos gadalaikos. Straumei ir ļoti liels spēks. Ko līdzīgi var novērot arī cilvēka dzīvē. Laiks līdzinās upes straumei, kas satver dzīves laivu un to strauji nes uz priekšu. Katrā laikmetā ir savas dominējošās vērtības un pasaules uzskati, kas veido neredzamu, bet spēcīgu straumi. Tā nemanot satver katru no mums un strauji nes uz priekšu, bet vai tu zini, kas ir šī straume un uz kurieni tā nes? Visbiežāk šo straumi dēvē par likteni, bet daudz grūtāk ir ar atbildi, uz kurieni tas nes, varbūt uz nekurieni. Palmu jeb Pūpolu svētdienas notikuma centrā ir Jēzus Kristus, kurš piedāvā iespēju izrauties no šīs spēcīgās likteņa straumes ietekmes. Tas aktualizē jautājumu: “Jēzus, kas Viņš tāds ir, kas Viņā tik īpašs, ka spēj pievērst tik daudzu prātus un sirdis?

 “Liktenis” un “Dievs” nav divi atšķirīgi vārdi vienai un tai pašai augstākajai varai, bet ir divas radikāli atšķirīgas pieejas dzīvei jeb dzīves filozofijai. Liktenis līdzinās spēcīgai straumei, kurai cilvēks praktiski nespēj pretoties. Nav cilvēka spēkos būtiski izmainīt vai ietekmēt savu dzīves ceļu. Pretēji šādai pārliecībai Jēzus atklāj, ka Dievs ir ieinteresēts pārmaiņās pašā cilvēkā un viņa dzīvē. Viņš dod iespēju izdarīt izvēli un ciena katru cilvēka pieņemto lēmumu. Dievs redz nākotni, tomēr ikviena izdarītā izvēle būtiski ietekmē notikumu gaitu un to attīstību. Dievs caur Jēzu ir radījis visus priekšnoteikumus, lai cilvēks varētu izbaudīt izvēles brīvību un varētu pieredzēt radikālas pozitīvas pārmaiņas sevī, savā attieksmē pret Dievu un pret dzīvi, pārmaiņas attiecībās ar Dievu un ar līdzcilvēkiem. Jēzus pārmaiņas raksturo ar vārdiem atgriezšanās, piedzimšana no jauna jeb no augšienes, atdzimšana jeb augšāmcelšanās, bet tās ir iespējamas, ja cilvēka sirds atveras ticībā Jēzum. Tā ir uzdrīkstēšanās iziet ārpus ierastās dzīves lietu kārtības, lai saņemtu piedošanu un dziedināšanu. Grēku piedošana un sirds vai dvēseles rētu dziedināšana ir pamats un sākums būtiskām pārmaiņām cilvēkā un viņa dzīvē.

Palmu svētdiena iesākas ar necilu un neievērojamu notikumu – divi mācekļi saņem uzdevumu sameklēt ciemā ēzeli. Līdzīgi ir ar visiem citiem Jēzus dzīves svarīgākajiem notikumiem, sākums ir kluss, nemanāms un pat apslēpts, bet tad tie kļūst par notikumiem, kas būtiski izmaina visas cilvēces un pat universa vēsturi. Tā ir noticis ar Jēzus piedzimšanu, ko Dievs kā prieka vēsti sākumā atklāja tikai nedaudziem lieciniekiem. Tāpat arī Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem ir notikusi apslēpti un neuzkrītoši. Baznīcas pirmsākumi bija necili, tikai neliela saujiņa dedzīgu Jēzus augšāmcelšanās liecinieku izauga par stipru kustību, ko nespēja apturēt ne vajāšanas, ne aizliegumi, ne arī liecinieku nogalināšana mocekļu nāvē. Gluži kā Jēzus mācīja, ka Debesu valstība līdzinās sinepju graudiņam. Vismazākā no sēkliņām, bet, kas izaug par lielu koku, kura zaros pulcējas daudz putnu. Arī mūsu draudzes misija iesākas ar mazumiņu, ko mēs kopīgi paveicam, bet ko Dievs svētī un audzē līdz paveras iespēja lielākām pārmaiņām un jaunam sākumam draudzes kalpošanā - evaņģēlija vēsts pasludināšanā. Mazumiņš, kas mums ir jāpaveic iesākas ar pateicību par visu iepriekšējo gadu paveikto un sasniegto, mēs esam aicināti turpināt Dieva iesākto darbu šeit Vecmīlgrāvī.

Mācekļi pat īsti nesaprot, ko Jēzus dara un kāpēc ir nepieciešams ēzelis. Viss ir vēl miglā tīts arī tad, kad Jēzus iejāj Jeruzalemē un pūlis Viņu sagaida ar skaļām gavilēm,  ar palmu zariem, ko kopā ar apģērbu klāj uz ceļa. Mācekļi uzticas Jēzus vārdiem un ar bijību, bet bez dziļākas izpratnes, piedalās notiekošajā. Nav šaubu ka pieredzētais triumfs un cieņas pilnā sagaidīšana uzrunā mācekļus, saviļņo un varbūt pat apstiprina tautā mītošo cerību. Cerība, ka Mesija atbrīvos  no svešās un nīstās Romas varas un atjaunos Izraela valsts varenību tādā līmenī, kādā tā bija ķēniņa Dāvida  laikā. Gaviļu un prieka apskurbuši mācekļi ir pārliecināti, ka līdzdalīgi svarīgā notikumā, taču tā patieso nozīmi viņi atklāj tikai pēc Jēzus augšāmcelšanās. 

Pūlis ir sajūsmināts par Jēzu, jo ir pieredzējuši Jēzus neparasto spēku paveikt brīnumus – dziedināt slimos un atbrīvot ļauno garu apsēstos, bet pūlī ir daudzi, kuri ir apjukuši un vaicā: “Kas Viņš tāds, ka visa pilsēta ir iekustināta?” Cauri gadsimtiem daudzi ar skepsi un neizpratni ir prasījuši, kas ir Jēzus? Kā Viņš spēj piesaistīt tik daudzus sekotājus? Kā tas ir iespējams, ka Viņš spēj savus ienaidniekus darīt par dedzīgiem Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem? Atbilde ir salīdzināma ar mazu atslēgu, kas spēj atvērt lielas un smagas durvis. Viss ir apslēpts pašā Jēzus personā. Ikviens, kurš uzdrīkstas Viņu iepazīt, pieredz neparastu satapšanos, kas pārliecina stiprāk nekā vislabākie un pārdomātākie argumenti vai pierādījumi. 

Jēzus iejāj Jeruzalemē uz ēzeļa, kas apliecina, ka Viņš ir nācis nevis, lai iegūtu varu un pakļautu cilvēkus sev, bet lai atbrīvotu no grēka un tā radītām nastām, brūcēm un ievainojumiem. Palmu svētdienas triumfā paliek apslēpta vēsts par ciešanu un krusta ceļu, par nāvi pie krusta par cilvēku grēkiem, lai caur to dotu dzīvību un brīvību. Jēzus uzrunā un iemanto tavu sirdi ar to, ka piedāvā atbrīvot no tā, kas tajā ir visa ļaunuma un problēmu sakne – no grēka. Viņš neko neuzspiež ar varu un pret tavu gribu, Viņš paver iespēju tev izdarīt izvēli. Vai nav paradoksāli un pārsteidzoši, ka Jēzus ir ieinteresēts tajā, kas tavā sirdī un dzīvē ir vissliktākais, lai atbrīvotu, dziedinātu un augšāmceltu citādākai dzīvei, dotu jaunu iespēju. Šī vēsts uzrunā un burtiski kā magnēts pievelk sekotājus Jēzum Kristum.

Mācītājs Vilhelms Bušs raksta: “Reiz stāvēju uz Reinas tvaikoņa klāja un noraudzījos priekšvadņa sašķeltajā ūdenī. Te kāda liela papīra lapa ielidoja mutuļojošajā ūdenī un straume to rāva līdz.

Pasaule ir straume, kas spēcīgi strāvo prom no Dzīvības Avota. Tikai mācekļi ir ļaudis, kas izrauti no pasaules strāvojuma un nonākuši Jēzus pievilkšanas spēka lokā.

Mana līdzība ir vāja. Papīram nav gribas. Par mācekļiem mēs topam tikai ar savu gribu.”

Kas ir Jēzus? Jēzus uzrunā un piesaista tavu sirdi, jo dod atbildi uz tajā mītošajām ilgām pēc grēku piedošanas, dziedināšanas un pieņemšanas. Viņš nāk, lai iemantotu tavu sirdi un uzticību tajā, jo Viņa ciešanu un krusta ceļš ir atslēga uz tavu brīvību un dzīvību. Viņš rada iespēju tev pieredzēt būtiskas un radikālas pārmaiņas, ka tavi grēki ir piedoti un Dievs tevi pieņem par savu mīļoto bērnu. Viņš izrauj tevi no spēcīgās likteņa un pasaules straumes, lai vestu tevi pie dzīvības avota – pie Dieva. Viņš dara tevi par Dieva bērnu un par savu liecinieku, caur kuru varētu uzrunātu citus. Un atkal viss sākas ar ko mazu, necilu un apslēptu, bet, kas atver durvis radikālām pārmaiņām.

 Āmen 


Drukāt E-pasts

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696