Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Vai tu sadzirdi visu, ko saka citi un ko saka Dievs?

Jāņa ev. 8 : 46 - 59
Vārdi ir ļoti svarīgi, jo ar to palīdzību mēs iepazīstamies viens ar otru un veidojam attiecības. Ar tiem Dievs mūs uzrunā, atver sirdi ticībai un brīnišķīgām pārmaiņām, ko rada piedošana un mīlestība. Tomēr vārdus ir svarīgi uzklausīt un sadzirdēt. Vai tu sadzirdi visu, ko saka citi un ko saka Dievs? Kādus vārdus tu labprāt nedzirdētu? Padomā un nesteidzies ar atbildi.

Nav viegli uzreiz atbildēt uz tik nozīmīgu jautājumu. Varbūt ir bailes kļūdīties, tāpēc vēlos iedrošināt. Šis nav eksāmens, bet diskusija, kuras mērķis ir uzdrīkstēties saprast pašam sevi, kas notiek sirdī un prātā. Vai ir patīkami dzirdēt uzslavu vai pateicību? Kā tu domā? Patīkami ir dzirdēt, ka novērtē tavu ieguldīto darbu un pūles, ka pasaka paldies. Mazumiņš, bet ļoti patīkams. Katrs no mums sirds dziļumos vēlas būt noderīgs un vienlaikus grib būt novērtēts, vai ne tā? Pavisam noteikti tas tā ir. 
Bet kā ir ar kritiku? Ja esam godīgi, tad ir jāatzīst, ka ir ļoti nepatīkami dzirdēt kritiku. Sāpīgi ir tajos brīžos, kad esi centies pēc labākās sirdsapziņas un darījis labāko, ko spēj, bet pretī saņem vienīgi kritiku. Protams, ka kritizēt vienmēr ir vieglāk nekā pašam uzņemties iniciatīvu, atbildību un rīkoties. Tomēr dažkārt kritika var palīdzēt atklāt jaunas iespējas kā pilnveidot sevi, savu darbu vai kalpošanu. Taču svarīgi ir paturēt prātā, ka tu nevari izmainīt citus, bet vari mainīt savu attieksmi pret viņiem. Kritika ir noderīga, ja tajā uzrādi ne tikai kļūdas, bet arī izcel un uzslavē to, kas ir izdevies lieliski.
Kā ar nosodījumu? Cilvēcīgi ir nosodīt aplamu vai sliktu rīcību, jo pretējā gadījumā to ar laiku sāk pieņemt par labu un pareizu. Tomēr ikreiz, kad nosodi kāda, cilvēka rīcību pārdomā, ko tu vēlies ar to sasniegt. Sods ir nepieciešams, tomēr vēl svarīgāka ir nepieciešamība pasniegt roku tam, kurš ir pakritis un kļūdījies. Latviešu dzejnieks un dramaturgs Jānis (Krišjānis) Pliekšāns jeb Rainis ir dalījies ar pārdomām: ”Tu bar ļaunu cilvēku, lai viņš taptu labs. Kādēļ tu viņu labāk nepamāci, kā to dara? Art nevienu nevar iemācīt ar bāršanu, kurpes šūt arī ne, ēst vārīt arī ne, - vai labam būt nav  lielāka māksla? Un te tu prasi, lai katrs to prastu pats.” Kad kritizē vai nosodi citus, tu tik ātri piemirsti to, cik ļoti nepatīkami ir dzirdēt kritiku vai nosodījumu. 
Un kā ar patiesību? Vai esi gatavs dzirdēt un atklāt patiesību par sevi, savu dzīvi? Jēzus saka patiesību ne tikai farizejiem, bet arī ikvienam no mums. Viņš atmasko grēku, tā postošo ietekmi uz cilvēku un viņa dzīvi. Bet grēks nav nekas cits kā novēršanās no Dieva un vēlme pašam kļūt par Dievu. Tas rada maldīgu pārliecību, ka brīvība ir atbrīvošanās no Dieva un visa tā, ko Viņš ir aizliedzis savos likumos jeb baušļos. Jēzus saka patiesību un ceļ gaismā visu, ko tu gribētu noklusēt, noslēpt vai pat padarīt par nebijušu. Patiesība sanikno farizejus, viņi nav gatavi to uzklausīt un atklāt. Vairums no mums arī rīkoties līdzīgi, ja vien mēs nezinātu, ka Jēzus nodoms ir palīdzēt, piedot, atbrīvot un dziedināt. Tik bieži cilvēki uz patiesību atbild nevis ar nožēlu vai atzīšanos, bet ar pretuzbrukumu patiesības atklājējam. Ne par velti tautas sakāmvārds māca, ka labākā aizsardzība ir pretuzbrukums. Taču šāda attieksme ved uz strupceļu jeb bezizeju, jo tu, nemanot un pat negribot, sāc kalpot grēkam – tas kļūst par noteicēju visai tavai dzīvei. Mārtiņš Luters ir norādījis, ka cilvēkam ir tikai divas iespējas – kalpot Dievam vai velnam un grēkam. Viņš to raksturo ar spilgtu salīdzinājumu ar zirgu, kuram ir izvēle, kas sēdīsies viņa mugurā.
Cilvēkā ir bailes uzticēties Jēzum un atzīt novēršanos no Dieva un to, ka ir pārkāpis kādu no baušļiem. Kas notiks, vai mana pašapziņa nesabruks pīšļos? Vai mani sapratīs, pieņems un piedos? Pat vēl vairāk Jēzus pasniegs roku, lai pieceltu, kad esi pakritis. Viņš pieņems, sapratīs un piedos. Viņš atbrīvos no smagās vainas nastas un dziedinās tavu sirdi, vien ieklausies sadzirdi un uzticies Jēzus aicinājumam atklāt patiesību. Bet vai tas ir tik viegli?
Atbildes vietā vēlos piedāvāt nelielu stāstu – līdzību. Vīrietis, vārdā Džeks, kādu dienu pastaigājās pa stāvām klintīm, kad nejauši nokļuva pārāk tuvu malai un nokrita. Kritiena laikā vīrs satvēra koka zaru, kas uz mirkli izglāba viņa dzīvību. Džeks paskatījās uz leju un ar šausmām ieraudzīja, ka kanjons ir vairāk nekā tūkstoš pēdu dziļš. Viņš nevarēja mūžīgi karāties koka zarā, bet uzrāpties pa stāvo klints sienu bija pilnīgi neiespējami.
Džeks sāka kliegt pēc palīdzības ar cerību, ka kāds ies garām, sadzirdēs un nometīs virvi vai ko tam līdzīgu. „Palīgā! Palīgā! Vai tur ir kāds? Palīgā!” Viņš kliedza ilgu laiku, bet neviens nedzirdēja. Viņš grasījās padoties, kad sadzirdēja balsi. Iesākās neparasts dialogs. „Džek, Džek, vai tu mani dzirdi?” „Jā, jā! Es varu tevi dzirdēt, esmu šeit lejā! Bet kas tu esi?” „Es esmu Kungs, Džek. Es esmu itin visur.” „Kungs? Vai tu domā Dievs?” „Es tas esmu.” „Dievs, lūdzu palīdzi man! Es apsolu, ja tu mani dabūsi lejā no šejienes, es pārstāšu grēkot. Es būšu patiesi labs cilvēks un visu atlikušo dzīvi kalpošu tev.” „Džek, uzmanīgāk ar solījumiem. Dabūsim tevi nost no turienes, tad aprunāsimies. Tagad, es tev teikšu, ko vēlos, lai tu darītu. Klausies uzmanīgi!” „Kungs, es darīšu visu, tikai saki, ko darīt.” „Labi, atlaid zaru.” „Ko?” „Es teicu, lai tu atlaid vaļā zaru. Vienkārši uzticies man. Atlaid!” 
Uz ilgu laiku iestājās klusums, tad Džeks kliedza: „Palīgā! Palīgā! Vai tur augšā ir vēl kāds cits?” Pamācošs stāsts. Kā Dievs var palīdzēt, ja Džeks atlaiž zaru, es nezinu, tomēr ticu, ka var, jo Viņš redz to, kas Džekam šobrīd ir vēl apslēpts.
Vērts ieklausīties ķīniešu domātāja Huna Czi Čena vārdos: “Dzīvē mums bieži nākas dzirdēt netīkamas runas un darīt to, kas nepatīk. Bet tikai tā mēs rodam strīķi, ar kā palīdzību asināt savus tikumus. Ja klausīsies tikai to, kas tīkams ausīm, un domāsi tikai par to, kas patīkams, tad nodzīvosi visu savu mūžu kā indīgu zāļu apdullināts.”
Patiesība nekad nav patīkama. Jēzus atklāj patiesību ne tikai par tavu grēku, bet arī par to, ka Viņš arī par taviem grēkiem ir gājis ciešanu un krusta ceļu, ir miris par tevi pie krusta Golgātā, lai tu varētu saņemt piedošanu un dziedināšanu, lai tu saņemtu vēl vienu iespēju un augšāmceltos atjaunotai dzīvei. Kad dzirdi patiesību par grēku, tad vienmēr atceries patiesību par Jēzu – Viņš ir nācis glābt grēciniekus. Jēzus vārdi iedrošina pieredzēt neparastu un brīnišķīgu apmaiņu – tu uztici savu grēku un pretī saņem piedošanu un svētumu, tu uztici savu vājumu un pretī saņem Jēzus spēku, tu uztici savas bēdas un pretī saņem Jēzus prieku, tu uztici savu nemieru un pretī saņem Jēzus mieru, tu uztici savu dzīvi un pretī saņem mūžīgo dzīvību. 

Āmen 

.

Drukāt E-pasts

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696