Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

"Nāciet, viss jau ir gatavs!" Dievs aicina un ielūdz uz Mielastu.

Lūkas ev. 14: 15 - 24
Neko no tā, ko uzskati par vērtīgu, neuztver kā pašsaprotamu. Nevērīgas attieksmes dēļ ātri var pazaudēt itin visu, kas dārgs. Nav nekā brīnišķīgāka par apziņu, ka tevi mīl. Aplami ir to nenovērtēt un dzīvot ar pārliecību, ka tā tas būs vienmēr. Vienaldzība nonāvē attiecības, pat neko nedarot un neko nesakot. Krievu rakstnieks Antons Čehovs ir teicis: „Vienaldzība – dvēseles paralīze, priekšlaicīga nāve.” Un kas notiek, ja vienaldzība ielavās attiecībās ar Dievu? Atbilde ir atrodama šodien uzklausītajā Jēzus līdzībā par Lielo mielastu. Kā nepadoties vienaldzībai? 

Vienaldzība. Kas ir tās pretstats? Vai ir kādas idejas? Mīlestība. Vai tiešām? Interesantas pārdomas par šo tēmu ir izteicis britu politiķis Viljams Džefersons Hegs: „Mīlestības pretstats... Mīlestības pretstats nav ienaids; tas ir kaut kas daudz ļaunāks; neskatoties uz visām negācijām un emocijām, ienaids otru cilvēku vismaz ņem vērā; mīlestības pretstats ir kaut kas daudz vēsāks, bālāks un patiesībā daudz nežēlīgāks, mīlestības pretstats ir vienaldzība.” Tagad vēlos pievērsties līdzībai par Lielo mielastu.

Mielasta rīkotājs ir Dievs. Runa nav par ikdienas, bet par svētku maltīti. Ielūgums kopā svinēt svētkus atklāj ko būtiski svarīgu par Aicinātāju. Viņš ir ne tikai taisnīgs, stingrs un prasīgs, kurš ikvienu var saukt pie atbildības jeb kā to sarunvalodā mēdz dēvēt „izsaukt uz paklāja” vai „uzaicināt uz tasi kafijas”, bet arī tāds, kurš prot sarīkot viesības ar gavilēm un līksmību. Dievs nav īgņa, Viņš ir apliecinājis vēlmi būt kopā ar savējiem, priecāties un vairot prieku. Dievs daudz prasa no cilvēka, tomēr Viņš arī dod daudz vairāk nekā cilvēks ir pelnījis saņemt. Aplami būtu secināt, ka ticība Dievam visu dzīvi pārvērš par vienu vienīgu “pasaku”. Dievs iepriecina katru cilvēku dzīves laikā. Mirkļi, kas ļauj satvert to prieku, ko Dievs ir apsolījis dāvināt Debesīs. Debesis ir salīdzinātas ar kāzu mielastu un nevis kaut ko skumju, pelēcīgu un garlaicīgu.

Kas ir aicinātie viesi? Vārdu salikums „aicinātie viesi” rada priekšstatu par kādu slēgtu cilvēku loku jeb izredzētību. Sadzīvē tie parasti ir cilvēki, kuri ir spējuši sasniegt augstākas virsotnes nekā pārējie – veiksmīgi uzņēmēji, talantīgi mākslinieki vai aktieri, izcili ārsti, labi amatnieki. Sasniegumi var aptumšot prātu un radīt ilūziju, ka esi labāks par citiem, pienākas vairāk un vari atļauties vairāk nekā apkārtējie. Valdim Artavam pieder ironiskas dzejas rindas: „Ko Dievs grib sodīt, tam Viņš atņem prātu.” Savukārt Bībele māca, ka tam, kuram daudz ir dots, no tā arī daudz tiks prasīts. Izredzētība nav nopelnīta, tās pamatā ir Dieva izvēle un žēlastība. Dievs svētī, lai šī svētība tiktu dota tālāk. Viņš aicināja Ābrahamu un no viņa pēcnācējiem izveidoja tautu. Tās izredzētība ietvēra misiju – nest Dieva svētību un nevis kultivēt pārākuma apziņu pār citām tautām. Jūdi ir līdzībā attēlotie aicinātie viesi. Dievs viņiem ir devis brīnišķīgus apsolījumus, tomēr izšķirošā brīdī viņi atsakās no ielūguma uz ilgi gaidīto Lielo svētku mielastu. Vai līdzīgi var notikt ar mums, kristiešiem? Diemžēl var. Kad ticībai zūd degsme un attiecības ar Dievu kļūst par pašsaprotamām, tad ir atvērtas durvis vienaldzībai. Kā tai pretoties?

Aicinātie viesi ir necienīgi baudīt mielastu. Mielasta rīkotājs sūta savus kalpus, lai aicinātu nabagus, tizlus, aklus un kroplus. Jēzus apliecina, ka Dievs aicina ikvienu, bez izņēmuma, tomēr Viņš katram dod izvēles brīvību un neko neuzspiež ar varu. Līdzību nedrīkst skaidrot burtiski. Vārdi „piespiediet nākt visus” ir uztverami kā pamudinājums iedrošināt ikvienu, kurš jūtas necienīgs tuvoties Dievam, satvert Tēva mīlestībā pasniegto roku. Dievs meklē un aicina pazudušos atgriezties. Ikviens, kurš ir sadzirdējis un pieņēmis aicinājumu, saņem uzdevumu kļūt par aicinātāju.

Kas ir Lielais mielasts? Nav noliedzams, ka Jēzus līdzībā izmanto klausītājiem labi zināmus tēlus un simbolus. Mielasts pie viena galda jūdiem ir ar dziļu nozīmi. Ne tikai kopīga maltīte, bet arī visdziļākās draudzības izpausme. Mielasts veido dziļu garīgu saikni starp visiem tā dalībniekiem. Galda sadraudzība. Turklāt jūdi ir pārliecināti, ka Mesiāniskais laikmets iesāksies ar Lielu svētku mielastu. Kas ir Lielais mielasts Jēzus līdzībā? Vai runa ir par Jēra kāzu mielastu, kas mums ir apsolīts Debesīs? Vai arī par mielastu, ko varam baudīt jau tagad dzīves laikā? 

Jēzus ir apsolījis saviem sekotājiem, ka kopā ar viņiem baudīs vīnu Debesu kāzu mielastā, tomēr Viņš ir arī apsolījis būt kopā ar viņiem līdz laiku beigām. Līdz ar to mielasts ir simbolisks apzīmējums Dieva klātbūtnei un mūsu vēlmei tajā atrasties, to izbaudīt, kā arī saņemt visas tās dāvanas, ko Kungs Jēzus Kristus ir ieguvis ar savām ciešanām un krusta nāvi. „Nāciet, viss jau ir gatavs!” Mārtiņš Luters dod vēl konkrētāku atbildi par to, kas ir Lielais svētku mielasts un tajā baudāmais ēdiens. Viņš raksta: „Šis mielasts ir tik lielisks ne tikai namatēva dēļ, kurš ir pats Dievs… bet arī gardā un lieliskā ēdiena dēļ, - ēdiens, kas pasniegts šajā mielastā, ir svētais Evaņģēlijs, jā, pats Kristus, mūsu Kungs. Viņš pats ir ēdiens, kurš mums tiek sniegts Evaņģēlijā, kas atklāj to, kā Viņš ar savu nāvi gandarījis par mūsu grēku, atpestījis mūs no visa mūsu posta un mūžīgās nāves, Dieva dusmām, grēka un mūžīgās pazušanas. Šis pasludinājums par Kristu ir lielais, brīnišķais mielasts, ar ko Dievs ēdina savus viesus.” Evaņģēlija vēsti tu uzņem no Bībeles lasījumiem un sprediķa, un no sakramentiem – Kristībām, grēku piedošanas un Dievgalda.

Svarīgi ir iepazīt Evaņģēlija vēsti, tomēr ar zināšanām vien ir krietni par maz. Pamācošs ir tadžiku sakāmvārds: „Kas apguvis zināšanas, bet tās nepielieto, līdzīgs tam, kas uzaris, bet - nesēj.” Evaņģēlija vēsts arvien no jauna ir jāuzklausa, jāpieredz un jāizdzīvo. Tas prasa laiku, kurā to izej no ikdienas – darbiem, pienākumiem, raizēm un rūpēm, lai būtu kopā ar Kristu un saņemtu Viņa dotās dāvanas - mīlestību, piedošanu, spēku, prieku, mieru un dziedināšanu. Sastapšanās ar Jēzu ļauj atpazīt grēku, bet visu uzmanību koncentrēt nevis uz grēku, bet uz Kristu. To palīdz īstenot lūgšana, ar vārdiem un pat bez tiem, grēksūdze, dievkalpojums un Svētais vakarēdiens, sarunas un attiecības ar citiem Kristus sekotājiem, kā arī liecināšana par Kristu. Nav viegli atlicināt laiku Dievam, dievkalpojumam un draudzei. Vienmēr varēs atrast atrunas, kāpēc to nedarīt tagad. Ticība un sekošana Kristum saved kopā atšķirīgus cilvēkus, lai mēs mācītos viens otru papildināt, uzmundrināt, iedrošināt un atbalstīt. Ne vienmēr viss notiek viegli un pareizi, bet Kristus ir mūsu vidū, lai palīdzētu un atjaunotu. Ikviens var kļūdīties, pievilt citus un pats sevi, bet Kristus ir lielāks par mūsu nespēku. 

Laiks Dievam ir ne tikai svētdienas vai ceturtdienas dievkalpojums – tas ir mirklis, ko ikdienā starp steigu un darbiem veltī Dievam, lai apzināti un ar nodomu pievērstos Viņam un saņemtu Viņa sarūpētās dāvanas. Ja šādiem mirkļiem nav laika, tad ticība var zaudēt savu dzīvību un degsmi. Tā sāk līdzināties ugunskuram, kas pamazām izdeg un izdziest. Tur, kur pazūd dedzība, ir atvērtas durvis vienaldzībai. Tā pamazām un nemanot darbs, veiksmīgi darījumi un ģimene var kļūt svarīgāki par Dievu. Tas vēl nav Dieva noliegums, bet lēna atsvešināšanās. 

„Nāciet, viss jau ir gatavs!” Dievs aicina un ielūdz uz Mielastu. Laiks kopā ar Viņu ir vērtīgākais tavā ikdienā un visā dzīvē. To var atklāt un pieredzēt ne tikai klosterī vai tuksnesī, bet arī ar to, ka kalpo Dievam ar laicīgu amatu un ar ģimenes dzīvi.  Katram ir savs aicinājums, neviens no tiem pats par sevi nav labāks vai Dievam tīkamāks. Dieva tuvumā ne vienmēr var rast ātrus un vieglus problēmu atrisinājumus, bet vienmēr var pieredzēt, ka tiek atjaunota ticības degsme. Nav nekā kaitīgāka par meliem, ka tas ir gaužām maz. Nē, ticības degsme ir vienīgās zāles pret vienaldzību. Tā piepilda ar spēku un prieku dzīvot. „Baudiet un redziet, cik Kungs labs! Svētīts … kurš tveras pie Viņa!” (Ps34: 9)

Āmen

Drukāt E-pasts

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696