Autors: LELB.
Kas ir Dievkalpojums?
Dieva pielūgsmē un dievkalpojumos LELB draudzēs ir vieta dažādām izpausmēm no Kristīgās baznīcas bagātā mantojuma, sākot no augstbaznīcas liturģijas līdz mūsdienīgām pielūgsmes formām. Ar īpašu mīlestību mēs glabājam tradīciju, kas veidojusies tieši Baltijas reģiona luterismā.
Publiska kalpošana
Vārds dievkalpojums nāk no grieķu vārda "liturģija". Vēl joprojām kristīgajā pasaulē, runājot par dievkalpojumu, šis vārds ļoti plaši tiek lietots dažādās valodās. Senajās Atēnās ar vārdu liturģija apzīmēja kāda cilvēka publisku kalpošanu. Piemēram, bagāto Atēnu iedzīvotāju pienākums bija salabot par savu naudu pilsētas ceļus. Šādu publisku kalpošanu sabiedrībai tad arī apzīmēja ar vārdu liturģija. Vēlāk šo pašu izpratni un nosaukumu pārņēma kristieši, kad sanāca savās sapulcēs, kurās kopīgi lūdza Dievu, dziedāja, lasīja Svētos Rakstus, svinēja Svēto Vakarēdienu.
Lastīt tālāk...
Drukāt
E-pasts
Autors: LELB.
Cilvēkam ir vajadzīga atbrīvošana no mūžīgā soda un dvēseles glābšana, jo alga par grēku ir nāve
(Rm 6:23). Dievs savu svēto gribu ir izteicis baušļos, norādījumos, pavēlēs. Kurš tos izpilda, tas dzīvos (Lk 10:25-28). Taču visus Dieva likumus nav spējis izpildīt neviens cilvēks (Rm 3:23, 5:12). Par to liecina nemierīgā sirdsapziņa, kas sajūt grēku, jo sevišķi tad, kad pārdomājam baušļus un citus Svēto Rakstu norādījumus. Ja to nemanām, tas nozīmē nevis to, ka mēs būtu bez vainas, bet gan to, ka sirdsapziņa ir notrulināta (1Jņ 1:8).
Dievs nevienu nevēlas atstāt bailēs un sirdsapziņas mokās. Apustulis Jānis raksta: ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticams un taisns un mums piedod grēkus, un šķīsti mūs no visas netaisnības.
(1Jņ 1:9) Pāvils turpina: Dieva dāvana ir mūžīgā dzīvība Jēzū Kristū, mūsu Kungā.
(Rm 6:23) Piedošanas dāvanu mums ir sagādājis Kungs Jēzus Kristus. Viņš ir uzņēmies sodu par visu cilvēku grēkiem un izpircis mūsu vainu ar savu nāvi pie krusta. Tādēļ Viņam ir vara piedot grēkus, un Viņš tos piedod bez mūsu nopelna, tikai savas tīrās žēlastības dēļ – ikvienam, kas uz Viņu tic un tiek kristīts (Mk 16:16; Jņ 3:14-17).
Lastīt tālāk...
Drukāt
E-pasts
Autors: LELB.
Kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts.
/Mk 16:16/
Par Svēto Kristību
Svēto Kristību ir iedibinājis mūsu Kungs Jēzus Kristus, pavēlēdams kristīt visas tautas Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā (Mt 28:19-20). Jaunā Derība par Kristību liecina dažādi: kristāmais piedzimst no jauna (Tit 3:5; Jņ 3:5), tiek pievienots Jēzus Kristus draudzei un kļūst par Viņa miesas locekli (1Kor 12:13), ietērpjas Kristū kā jaunā, tīrā tērpā (Gal 23:27), saņem grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu (Apd 2:38).
Šādā veidā uz kristīto personīgi attiecas tas, ko Jēzus ar savu krusta nāvi un augšāmcelšanos ir dāvājis visiem cilvēkiem. Bezdibenis starp grēcīgo cilvēku un svēto Dievu ir pārvarēts, grēks tiek piedots, un tā sekas – uzvarētas. Ne vairs nāve un pazušana ir cilvēka neizbēgamais liktenis, bet gan jauna dzīvība un pestīšana pie Dieva.
Lastīt tālāk...
Drukāt
E-pasts