Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Šajā namā pārnakšņoja Džordžs Vašingtons

Kungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas./Mk 16:19/

Šajā namā pārnakšņoja Džordžs VašingtonsCiemā, kur es uzaugu, bija ļoti slavena vieta Amerikas vēsturē un it visur varēja atrast pieminekļus kādai cīņai vai nozīmīgam notikumam. Šķiet, ka pie katras viesu mājas bija uzraksts Šajā namā pārnakšņoja Džordžs Vašingtons vai kāds cits ievērojams vēsturisks cilvēks. Latvijā arī netrūkst vēsturiskas vietas, kur ar plāksni vai pieminekli tiek godā celts kāds notikums vai cilvēks. Tas ir dabiski, ka mēs atceramies savu pagātni, lai šodien saprastu tos notikumus un cilvēkus, kas ir ietekmējuši to, kas mēs esam, kur mēs esam, un kādēļ mēs esam. Jeruzālemē arī netrūkst svētvietu, kur cilvēki var staigāt pa Jēzus pēdām, vai tas būtu Ģetzemenes dārzs, Via Dolorosa (Viņa sāpju ceļš), Golgātas Kalns, vai Svētais kaps – šīs vietas kā magnēts pievelk mūsu uzmanību. Kad mēs ar sievu bijām svētajā zemē, mēs arī šīs svētvietas apmeklējām, un, kaut nav iespējams pierādīt, ka tieši uz šī konkrētā akmens Kristus staigāja, ir, kā Māc. Mārtiņš Irbe ir teicis – tas viss tepat notika, simts metru rādiusā turp vai šurp. Kad bijām Olīvkalnā, es arī varēju stāvēt garā rindā, lai pieskartos tai vietai, kur pēc tradīcijas mūsu Kungs uzkāpa debesīs. Kāpēc tāda interese par šīm vietām? Kādēļ tajās ceļ dievnamus? Jo līdzīgi vēsturiskajiem pieminekļiem un plāksnēm, šīs vietas atgādina par labo vēsti, ka Dievs Kristū iemiesojās un mājoja mūsu vidū.

Lastīt tālāk...

Drukāt E-pasts

Vēstījums Lieldienās

Viņš ir cēlies!Sirsnīgi sveicinu Lieldienās mūsu luteriskās baznīcas garīdzniekus, draudžu locekļus un darbiniekus, svētku dievkalpojumu dalībniekus un visus, kas priecājas par mūsu Kunga augšāmcelšanos. Kristus patiesi ir augšāmcēlies!

Pasaulē vienmēr ir bijušas uztraucošas norises, postoši konflikti un traģiskas nelaimes, taču pēdējā laikā tas, ko parasti dzirdējām ziņās no tālām zemēm, ir pienācis daudz tuvāk. Dzīve mainās un daudzās sirdīs iezogas nedrošība un bailes par nākotni. Tādā laikā Lieldienas iederas labāk nekā jebkas cits. Nevis zaķu, olu un šūpoļu svētki, bet īstas Lieldienas, kas svin Augšāmcelšanos.

Lastīt tālāk...

Drukāt E-pasts

Soļoja brīvprātīgi

Un Ābrahāms paņēma dedzināmo malku un to uzlika Īzākam, savam dēlam, bet pats savā rokā ņēma uguni un nazi, un abi soļoja viens otram līdzās. Tad Īzāks sacīja Ābrahāmam, savam tēvam: «Mans tēvs!» Un viņš sacīja: «Te es esmu, mans bērns.» Tas sacīja: «Te ir uguns un malka, bet kur tad ir upurējamais jērs?» Ābrahāms sacīja: «Gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim, mans dēls.» Un abi soļoja viens otram līdzās. /1Moz 22:1-14a/

Soļoja brīvprātīgiKad mēs lasām Bībeli, vienmēr mums ir jāatceras, ka tas, kas tur ir rakstīts ir tikai vissvarīgākais: kas ir noticis, kad tas ir noticis, kam tas ir noticis. Mēs varam secināt, kāpēc tas ir noticis, bet emocionālais fons nav aprakstīts. Bībele nav kā romāns, kur viss ir sīki detalizēts – mums ir jāsaprot, ka cilvēkiem, par kuriem mēs lasām, ir savas emocijas, savas domas, savas iekšējās krīzes un cīņas. Ja mēs neņemam to vērā, tad viss aprakstītais varētu šķist sauss un nedzīvs. Kā uz spilgtu piemēru skatīsimies uz Kristus krustā sišanu. Mateja evaņģēlijā ir aprakstīts ļoti vienkārši: Bet Jēzu šauta un nodeva, lai viņu sistu krustā. Lai saprastu mazliet šo emocionālo fonu, vēlētos vilkt paralēles ar stāstu par Ābrahamu un Īzāku.

Lastīt tālāk...

Drukāt E-pasts

Vairāk rakstu...

Lūgsim!

LELB DAUGAVGRĪVAS BALTĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapsētas maksājumiem —
LV27HABA0551047125138 (Swedbank)

Reģistrācijas numurs — 90000087696