Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Prieks, ko neviens un nekas nespēj atņemt.

Jāņa ev. 16: 16 – 22
Prieks ir patīkama pieredze. Ikviens, mazs vai liels, jauns vai vecs, vēlas to izbaudīt. Patīkami ir iepriecināt un būt iepriecinātam. Katrs no mums ilgojas pēc prieka, bet vai zinām, kas ir prieks? Padomāsim kopā.… Bet varbūt daudz svarīgāks ir jautājums, kur un kā var rast prieku?
Lai palīdzētu atrast atbildes vēlos citēt kādu kristieša uzrakstīta novēlējuma fragmentu: “Es novēlu Tev Prieku! Ne tādu, kas uzlikts sejā, kā izcila maska, bet tādu, kas laužas ārā no Tavas sirds un vaigā nevar palikt nepamanīts!” Piedodiet bērni, ka šis citāts ir tik sarežģīts priekš jums, bet mēs visi kopīgi centīsimies to saprast. 

Maskas. Kad tās tiek lietotas? Parasti maskas tiek izmantotas karnevālos vai tematiskās ballītēs. Tās palīdz labāk iejusties dažādos cilvēku vai pasaku, vai pat dzīvnieku tēlos. Ikdienā cilvēki mēdz lietot citādākas maskas. Tās nav veidotas no papīra vai silikona, bet ir gana efektīvas. Smaids, smiekli un laipna attieksme var būt kā maska, aiz kuras slēpjas savtīgas intereses, un nevis patiesa sirsnība un vēlme palīdzēt. Dažkārt cilvēki cenšas aiz smaida paslēpt kādu ievainojumu vai sāpi. Tā var būt sava veida pašaizsardzība vai neuzticēšanās apkārtējiem, bet tā var būt arī vēlme izdabāt citiem.  

Prieks ir kas vairāk par smaidu vai smiekliem. Tas piedzimst sirdī un to būtiski izmaina, piepilda ar pozitīvām emocijām, kuras nav iespējas paturēt tikai sirdī. Patiess prieks ir kas tāds, ar ko gribas dalīties. Vēlme ir to dāvināt un iedegt arī citu sirdīs. Prieks burtiski laužas uz āru kā pateicība par pieredzēto un kā sirsnīga, nesavtīga attieksme pret apkārtējiem. Prieks ir redzams arī cilvēka sejā, viņa smaidā. Bet svarīgākais ir tas, ka prieks rada būtiskas un dziļas pārmaiņas pašā cilvēkā, viņa attieksmē pret citiem un pret dzīvi. Prieks iedvesmo un dod spēku dzīvot ar degsmi. 

Kas rada prieku? Ir daudzas lietas, kas iepriecina, bet kas rada prieku?…. Lai cik dažādas būtu mūsu atbildes, mēs tomēr soli pa solim varam nonākt pie secinājuma, ka prieku rada nevis dāvanas vai palīdzība, bet gan pats dāvinātājs vai palīdzības sniedzējs. Šī cilvēka attieksme jeb mīlestība atver sirdi priekam. Mīlestība ir kā maza dzirkstelīte, tā atver un iededzina cita sirdī prieka dzirkstelīti. Mēs varam viens otrā sēt prieku, bet daudz lielāks ir prieks, ko mūsu sirdī atmodina Dieva mīlestība. Mīlestības avots ir Dievā. Kurš ir atvēris Dieva sirdi, ka mēs varam saņemt Viņa mīlestību? Jēzus Kristus  ar savām ciešanām un krusta nāvi ir atvēris Dieva sirdi, ka ikviens no mums var pieredzēt to, kā Dieva mīlestība iededzina, samīļo un rada prieku sirdī.

Ar ko var salīdzināt prieka ietekmi uz cilvēku? Pirms pāris dienām daudzi no mums piedalījās brīnišķīgā pārgājienā Mangaļsalā. Mēs kopā varējām izbaudīt brīnišķīgu saulainu dienu, skaistus dabas skatus, apmeklēt vēsturiski nozīmīgas vietas un īpaši dažādos laikos būvētus aizsardzības bunkurus. Pārsvarā bunkuros bija dziļa tumsa, tādēļ tajos ieiet varēja vienīgi ar lukturīšu palīdzību. Lukturītis dod gaismu tik ilgi kamēr baterijās ir enerģija. Kad enerģija sāk izsīkt, tad lukturīša gaisma kļūst blāvāka līdz pilnība nodziest. Prieks ir ļoti līdzīgs tam brīdim, kad lukturītī ieliec jaunas baterijas. Lukturītis spīd ļoti spoži. Līdzīgi prieks ietekmē tavu sirdi, to piepilda ar enerģiju, spēku, mīlestību un pat gaismu. Tu to nespēj un negribi paturēt sevī, bet vēlies to dāvināt citiem.

Prieks, vai tas var būt ilgstošs? Parasti prieks, ko dāvinām viens otram ir tikai īss mirklis, bet Jēzus runā par citādāku prieku. Viņš apsola saviem mācekļiem dāvināt prieku, ko nekas un neviens nespēs atņemt. Kas tas ir par prieku? Lai atbildētu uz šo jautājumu, es centīšos skaidri, kodolīgi un ar vienkāršiem vārdiem paskaidrot šodien uzklausīto evaņģēlija fragmentu. Jēzus sagatavo mācekļus nopietnam pārbaudījumam, savai aiziešanai no viņu vidus. Jēzus sagatavo mācekļus savai nāves stundai, bet pirms tās vēl daudziem smagiem pārbaudījumiem – pašu mācekļu bailēm un nodevībai, Jēzus apcietināšanai, viltus liecībām, tiesai, fiziskam sodam un notiesāšanai uz krusta nāvi, kā arī Jēzus miesas guldīšanai kapā. Klusās nedēļas notikumi dziļi ietekmēja katru no divpadsmit Jēzus tuvākajiem mācekļiem. Tie iztukšoja sirdis tā, ka tās līdzinājās lukturīšiem ar tukšām baterijām. Kas var līdzīgi ietekmēt tavu sirdi?

Vārdi vai rīcība, ar ko tu sāpini un nodari pāri citiem, vai arī  vārdi un rīcība, ar ko citi sāpina un nodara pāri tev. Tās var būt sekas tavām kļūdām vai neveiksmēm.  Ļoti spēcīgi tavu sirdi ietekmē slimības, tava vai tev tuvu cilvēku saslimšana. Slimības laikā tu jūties slikti, nav spēka, esi pat apjucis un ļoti ilgojies pēc apkārtējo atbalsta. Tuvu cilvēku slimības laikā, tu vēlies palīdzēt un es nobažījies, vai viss būs labi, kā mazināt slimnieka sāpes, kā iedrošināt. Bet visspēcīgāk tavu sirdi ietekmē  tuva cilvēka nāve. Grūti atrast vārdus, lai mierinātu, bet svarīgāka par vārdiem ir draugu klātbūtne. Tā iedrošina, stiprina un dāvina drošības sajūtu, kaut arī nespēj pilnībā remdēt sāpes un bēdas. Dzīves grūtākajos brīžos ikvienam ir būtiski apzināties, ka viņš nav palicis viens pats, bet ka draugi ir līdzās.

Mācekļi pieredzēja, ka piepildījās Jēzus solītais, viņu skumjas pārtapa par prieku. Prieka avots bija pats augšāmceltais Jēzus, sastapšanās ar Viņu, Viņā dāvinātā piedošana dziedināja mācekļu sirdis un piepildīja tās ar prieku. Prieks, ko neviens un nekas nespēj atņemt. Dzīves pārbaudījumi – ciešanas, slimības un nāve to cenšas aizēnot. Tās uz mirkli aizved no Jēzus, rada šaubas un daudzus grūtus “kāpēc ”jautājumus. Uz visiem nav tik viegli iegūt atbildes, varbūt, ka uz daudziem pat nekad nevarēs tās iegūt, tomēr ikvienā dzīves situācijā ir brīnišķīgi, ka līdzās ir draugi, kuri iedrošina tuvoties Jēzum kā patiesam draugam. Mērķis nav atbildes, bet iedrošinājums būt Jēzus tuvumā un uzticēt Viņam sirdī mītošo sāpi, izmisumu un zaudējumu. Solis pretim priekam, ko var dāvināt Jēzus. Šajā gadījumā tam nav nekāda sakara ar smiekliem vai smaidu, bet tas ir Jēzus dotais spēks izdzīvot un iziet cauri šim dzīves tumšajam periodam jeb bunkuram. Jēzus ir gaisma, kas izgaismo tumšo bunkuru. Prieks no atrašanās Jēzus tuvumā. Tu tuvojies Jēzum nevis, lai pieredzētu brīnumus, bet lai būtu ar Jēzu kā ar labāko draugu, lai dalītos itin visā, kas ar tevi ir noticis un lai vienkārši izbaudītu viens otra klātbūtni.

Prieks ir patiešām liels spēks, ko tavā sirdī var radīt Jēzus. Tas ir lielāks spēks nekā jaunām baterijām kabatas lukturīti, jo tas skar tavu sirdi, to burtiski satver, samīļo, piepilda un paceļ gluži kā uz ērgļa spārniem. Lai kas un kā tavā dzīve notiktu, atceries, ka Jēzus tevi mīl un ir par tevi cietis un miris, lai vienmēr būtu tev sasniedzams un lai Viņā tu rastu patiesu mieru un prieku dzīvot. Pateicoties Jēzum tu vari līdz ar citiem Viņa mācekļiem, Viņa draudzi un Baznīcu dziedāt un apliecināt:

“Manī prieks tā kā upe,
Manī prieks tā kā upe, 
Manī prieks tā kā upe sirdī plūst!”

Āmen

Labākais veids, kā samaksāt par skaistu mirkli, ir priecāties par to
› prieks › Ričards Bahs › Tilts pāri mūžībai
Citātu kartotēka: http://tikainesakinevienam.lv/category/prieks/page/2/

Varbūt cilvēks vispār tikai tik ilgi dzīvo, kamēr spēj sajust prieku. 
› prieks › Zenta Mauriņa
Citātu kartotēka: http://tikainesakinevienam.lv/category/prieks/page/2/

Galvenais līdzeklis, lai varētu priecīgi dzīvot, ir ticība, ka dzīve dota priekam. Ja prieks beidzas, meklē, kur esi kļūdījies.
› prieks › Ļevs Tolstojs
Citātu kartotēka: http://tikainesakinevienam.lv/category/prieks/page/5/

Drukāt E-pasta adrese

Lūgsim!

LūgsimMūžīgais Dievs, mana Kunga Jēzus Kristus Tēvs, dāvā man savu žēlastību pamatīgi un uzcītīgi studēt Svētos Rakstus, visur tajos meklēt Kristu un atrastu Viņu, lai caur Viņu es varētu iemantot mūžīgo dzīvošanu. Tādēļ, mīļais Dievs, palīdzi man žēlīgi. Āmen.

/Mārtiņa Lutera lūgšana/

DAUGAVGRĪVAS BALTĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZE

 Baltā baznīca

2, 24, 29, 58

Dievkalpojumi katru svētdienu plkst. 10:00
Ģimenes dievkalpojums
— mēneša pirmajā svētdienā.

Dievnams ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

 Draudzes konti

Draudzes vajadzībām (ziedojumiem) —
LV39HABA0551024050077 (Swedbank)

Kapu maksājumiem —
LV42LATB0002010031799 (Norvik Banka)

Reģistrācijas numurs — 90000087696

Ziedojiet ar PayPal: