Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Dievs arī mūsu dzīvēs var paveikt neiespējamo, ja vien uzticamies Viņa apsolījumiem.

Autors: Māc. Normunds Celmiņš.

Luka Sinjorelli (Lika Signoreli). Jāņa Kristitāja dzimšana. 1485. -1490.

Lūkas ev. 1: 57- 66

Sestdienā, 24. jūnijā, daudzi dievnamu zvani aicināja uz Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai vēltītu dievkalpojumu. Svētku centrā ir ne tik daudz Jāņa piedzimšana, cik ar to saistītais Dieva nodoms – cilvēku glābšana jeb pestīšana. Dieva darbi cilvēkam vienmēr sagādā pārsteigumu, rada izbrīnu un bijību. Tieši tiem vēlos pievērst uzmanību savās šīs nedēļas pārdomās.

 

Evaņģēlijs apliecina, ka Dievs ir ne tikai klātesošs pasaulē, bet arī aktīvs un darbīgs. Dievs spēj paveikt to, kas cilvēka prātam škiet neiespējams. Elizabete pieredzeja lielu Dieva žēlsirdību un brīnumu. Radi, draugi un kaimiņi viņu uzskatīja par neauglīgu. Tomēr pateicoties Dieva žēlastībai Elizabetei piedzima dēls – Jānis. Notika brīnums. Tas radīja prieku ne tikai Elizabetei, bet arī daudziem viņai līdzās. Tas nebija parasts prieks, jo to caurvija pateicība Dievam. Dievs arī mūsu dzīvēs var paveikt neiespējamo, ja vien uzticamies Viņa apsolījumiem. Elizabetes vīrs, priesteris Caharija, šaubījās par eņģeļa Gabriela apsolīto dēlu, tādēļ līdz vārda došanas dienai viņš palika mēms.

Liels pārsteigums bija arī vārda izvēle Elizabetes dēlam. Saskaņā ar tradīciju pirmdzimto vajadzēja nosaukt tēva vārdā, bet Elizabete tam iebilda. Satraukumu vairoja fakts, ka arī Caharīja apstiprināja, ka dēlu sauks par Jāni. Turklāt brīdī, kad vecais priesteris uzrakstīja dēla vārdu, viņa mēle atraisījās un Caharija slavēja Dievu. Tik daudz neparasta un brīnumaina notika ap Jāņa Kristītāja piedzimšanu, ka visi, kas tam bija liecinieki, ar bijību vaicāja: „Kas gan būs šis bērns?” Bailes, satraukums, bijība un pateicība Dievam.

Jānis Kristītājs skaidri apzinājās savas dzīves lielo uzdevumu – sagatavot ceļu Jēzum. Kā ir ar mums? Vai esam domājuši par to kāds ir mūsu dzīves uzdevums? Kāda ir mūsu sūtība? Svarīgi jautājumi, bet uz tiem nav viegli atrast atbildi. To nevar izdarīt ātri un neapdomīgi. Jānis sagatavoja sirdis Dieva lielākajam darbam cilvēku labā – pestīšanai caur Sava Dēla ciešanām un nāvi. Jāņa Kristītāja pasludinātais vārds atklāja cilvēku lielāko vajadzību – grēku piedošanu. Viņš atmaskoja grēku un tā radīto postu, mudināja uz nožēlu un norādīja uz piedošanu, ko dos Kristus Jēzus. Jāņa vārdi uzrunāja cilvēkus, bet daudzus tie arī saniknoja. Mārtiņš Luters par grēka dabu ir rakstījis: „Tas pieder grēka dabai, ka tas negrib saukties par grēku, kļūdu un samaitāšanos. Neviens zaglis, neviens netiklis vai laulības pārkāpējs nesaka: „Es esmu grēkojis,” bet, cik ilgi vien var, aizstāv sevi. Tas pieder grēcinieka dabai, ka viņš piedod sev un saka: „Es neesmu to darījis.” ” Jānis Kristītājs uzrunā un atmodina sirdī grēku nožēlu. Viņš arī norāda uz Kristu kā uz piedošanas avotu. Jānis mūs aicina iziet no mūsu pašu radītā drošības cietokšņa un pieredzēt to, ka Dievs mums rada jaunu drošību. Nevis skaista ilūzija, ka gan jau viss būs labi, bet pārliecība, ka mani grēki ir piedoti un Dievs man ir dāvinājis mūžīgo dzīvību. Vai tas ir kas īpašs? Jā, jo tas atver sirdi Dieva spēkam dzīvot pasaulē, kas soli pa soli iet pretim savam galam.

Čaks Svindols ir viens no populārākajiem grāmatu autoriem un sludinātājiem. Kādā no garīdznieku konferencēm pēc sekmīga priekšlasījuma viņš atgriezās istabiņā, viņu pārņēma tukšuma sajūta un vilšanās. Tomēr bija priekšnojauta, ka Dievs vēlas kaut ko paveikt viņa dzīvē. Čaks uzaicināja pie sevis četrus uzticamus draugus no konferences dalībniekiem. Viņš īsumā izstāstīja savas dzīves svarīgākos notikumus. Kad stāsts bija galā, viens no draugiem uzdeva dažus jautājumus un lūdza, lai Čaks aizver acis, noliek galvu uz galda un ļaujas iztēlei. “Es vēlos, lai tu iztēlotos, ka tēvs tevi tur rokās. Kā tu jūties?” teica draugs. Čaks sāka raudāt, viņš izjuta beznosacījumu mīlestību. Tēvs bija miris, kad Čakam bija septiņi mēneši. 

Šis nelielais notikums atvēra Čaka sirdi Dieva mīlestībai un dziedināšanai. Tas būtiski izmainīja viņa personību un arī dzīvi. Dievs katru var uzrunāt citādāk, bet ikvienas uzrunas mērķis ir atvērt sirdi mīlestībai, piedošanai un dziedināšanai.

Dievs tik daudz ir paveicis mūsu labā un ir devis vissvarīgāko – Glābēju. Mēs varam to atklāt, uzzināt un pieredzēt. Kristīgais rakstnieks Makss Lukeido rakstīja; „Ja pasaules lielākā vajadzība būtu bijusi nauda, Dievs pasaulē būtu sūtījis baņķieri. Ja pasaules lielākā vajadzība būtu bijusi izklaide, Dievs pasaulē būtu sūtījis aktieri. Ja pasaules lielākā vajadzība būtu bijušas jaunas tehnoloģijas, Dievs pasaulē būtu sūtījis inženieri. Ja pasaules lielākā vajadzība būtu bijušas zināšanas, Dievs pasasaulē būtu sūtījis profesoru. Bet pasaules lielākā vajadzība aizvien ir piedošana, un Dievs pasaulē sūta Glābēju.” 

Jāņa Kristītāja piedzimšana, sludināšana un visa dzīve bija liecība par šo īpašo Dieva darbu, par Glēbēja dāvināšanu. Liecība, kas nav zaudējusi savu aktualitāti un kas aizvien ir izaicinājums, kas var būtiski mainīt mūsu dzīvi.

Āmen.

Drukāt