Lai šī vietne pienācīgi darbotos, mēs jūsu ierīcē izvietojam sīkdatnes (cookies). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.

Kas notiek mūsu dvēselēs jeb iekšējā pasaulē?

Autors: Māc. Normunds Celmiņš.

Lūkasa ev. 11: 14- 28
Neapdzīvots nams ar laiku aizaug ar zirnekļu tīkliem un putekļu kārtu, un kļūst par nemājīgu. Tas ir nepasargāts no negaidītiem viesiem - klaidoņiem un vieglas peļņas tīkotājiem. Neapdzīvotas ēkas diezgan bieži ar laiku pamazām tiek pārvērstas par graustiem. Ja finanses to atļauj, māju var aprīkot ar signalizāciju un nodrošināt ar apsardzi, tomēr to nevar pasargāt no nemājīgā tukšuma. Ilgstoši neapdzīvotās telpās iemājo nemīlīga pamestības gaisotne. Vai kaut kas līdzīgs var notikt ar cilvēka dvēseli? Jautājuma mērķis ir mudināt uz pārdomām, kas notiek mūsu dvēselēs jeb iekšējā pasaulē. 

„Daba nemīl tukšumu,” ir novērojis franču rakstnieks Fransuā Rablē. Līdzīgi var apgalvot par cilvēka dvēseli. Dvēsele ir tā radīta un veidota, ka tajā ir īpaša vieta, kas paredzēta Radītājam, Dievam. Šī vieta nepaliek tukša. Ja tajā nemīt Dievs šo tukšumu aizpilda kaut kas cits, kāds Dieva aizstājējs jeb elks. Mūsdienu pasaulē visbiežāk Dieva vietā mēģina ielikt cilvēka prātu, naudu, karjeru vai labākā gadījumā attiecības ar tuviniekiem. Lai arī ko censtos paaugstināt uz Dieva godības troņa, nekas nespēj aizstāt Dievu un dzēst sirdī mītošo nemieru. Ilgas pēc Dieva var veldzēt un piepildīt vienīgi Dievs. 

Jēzus dziedina mēmo. Viņš to paveic caur to, ka atbrīvo vīru no mēma dēmona jeb ļaunā gara. Jāpiebilst, ka ne vienmēr Jēzus veiktā dziedināšana ir saistīta ar ļauno garu izdzīšanu. Jēzus neizmanto kādu vienu standartu, lai dziedinātu. Katrs cilvēks un viņa situācija ir citādāka. Tā prasa individuālu pieeju. Nav divu vienādu un pilnīgi identisku dziedināšanas notikumu Jaunajā Derībā. Ļaunā gara pieminēšana apliecina, ka cilvēka veselības problēmas var būt sekas tam, kas ir noticis cilvēka garīgajā dzīvē un dvēselē. Tā ir arī liecība tam, ka gari – eņģeļi un dēmoni ir tikpat reāli kā redzamā pasaule. Viņi ne tikai pastāv līdzās, bet var ietekmēt cilvēka dzīvi. Nodoms nav iebiedēt, bet atklāt faktu, ka realitāte sevī ietver arī garīgo, acīm neredzamo, rokām neaptaustāmo un cilvēka prātam netveramo īstenību. Liecība par mēmā dēmona izdzīšanu nemāca, ka ikvienā slimībā ir jāsaskata dēmonisku spēku klātbūtne. Nē, slimībai var būt arī citi cēloņi, tomēr vērā ņemams ir tas, ka mūsdienās mediķi arvien vairāk runā par to, ka daudzos gadījumos slimības aizsākumi ir meklējami cilvēka dvēselē un tajā notiekošajos procesos. Nespēja piedot var radīt ne tikai rūgtumu un naidu, bet ilgākā laika periodā var radīt nopietnas veselības problēmas līdz pat saslimšanai ar vēzi.  

Jaunā Derība brīdina no dēmonu ietekmes, tomēr tā izceļ Dieva klātbūtni, darbību un vēlmi atbrīvot no visa, kas cilvēku dara nebrīvu vai ievaino. Dieva un eņģeļu klātbūtne cilvēkus aizsargā, bet cilvēks mēdz apzināti no tā atsacīties un novērsties. 21. gadsimtā vairums cilvēku pasmaida un pavīpsnā par dēmoniem, jo garīgo pasauli uzskata par Viduslaiku tumsonību un māņticību. Paradoksāli, ka līdzās pilnīgam noliegumam pieaug cilvēku neveselīgā interese par dēmoniem caur dažādu okultisma un maģijas veidu popularizēšanu. Caur maģiskiem rituāliem tiek atvērtas durvis uz garu pasauli, kurā cilvēka spēki un resursi nav konkurētspējīgi ar gariem. Cilvēks kļūst par garīgu spēku upuri. Zīlēšana, vārdošana, buršana un pareģošana, tai skaitā arī astroloģija un horoskopi, sevī ietver maģiskos elementus. Laika gaitā ir novērota likumsakarība. Kad ticība Dievam iet mazumā, tad parasti pieaug māņticība, kā arī interese par ezotēriskām, okultām un ar maģiju saistītām mācībām un praksi. Maģija ir pretstats ticībai Dievam, jo tā piedāvā rituālus, lai nevis pakļautos Dievam, bet manipulētu ar Dievu un garīgiem spēkiem.

Jēzus paveiktā dziedināšana ir brīnums, tomēr tā neaicina kristiešus atteikties no tradicionālās medicīnas. Kristietis lūdz un paļaujas uz Dievu, un vienlaikus apmeklē ārstu. Ticība un lūgšana neaizstāj ārstēšanos, bet tās atver cilvēka sirdi Dievam, Viņa spēkam un dziedināšanai. Dievs darbojas caur cilvēkiem, arī caur ārstiem. Ārsti ne vienmēr spēj izārstēt dvēseli, bet viņi neko nevar darīt, lai dziedinātu garīgi – atbrīvotu no grēka vai dēmonu uzkundzēšanās. Jēzus ir stiprais vīrs, kurš var atbruņot un uzveikt ikvienu, kas ielauzies un sasaistījis dvēseli važās.

Ar grēku tu izstum Dievu no savas dvēseles un dzīves, tā topi līdzīgs pamestam un neapdzīvotam namam. To tīko apdzīvot dažādi ciemiņi, tie negaidīs, kad tiks ielūgti, bet izmantos katru labvēlīgāko brīdī, lai ielauztos.

Dievs ir ienācis pasaulē, lai uzmeklētu ikvienu cilvēku un viņa dvēseli darītu par savu mājvietu. Tik ilgi, kamēr Dievs nemājo dvēselē, tā ir līdzīga neapdzīvotam namam. Tā ir neaizsargāta un atvērta daudziem un dažādiem garīgiem spēkiem un varām, to ietekmēm. Dievs ienāk, kad uzticas Viņa vārdiem un lūgšanā atver Viņam sirdi. Dziesminiekam Kasparam Dimiteram kādā no dziesmām ir vienkārši un ļoti precīzi vārdi: „Dievs mūs grib darīt par baznīcām, mēs sevi par suņu būdām...”

Kristus ir līdzās un klauvē pie tavas sirds durvīm, lai ienāktu atbrīvotu un dziedinātu, darītu tevi par Dieva mājvietu jeb templi. Svarīga ir tava vēlme atvērt durvis, un Jēzus palīdzēs to paveikt.

Āmen

Drukāt