Šajā namā pārnakšņoja Džordžs Vašingtons
Kungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas./Mk 16:19/
Ciemā, kur es uzaugu, bija ļoti slavena vieta Amerikas vēsturē un it visur varēja atrast pieminekļus kādai cīņai vai nozīmīgam notikumam. Šķiet, ka pie katras viesu mājas bija uzraksts Šajā namā pārnakšņoja Džordžs Vašingtons
vai kāds cits ievērojams vēsturisks cilvēks. Latvijā arī netrūkst vēsturiskas vietas, kur ar plāksni vai pieminekli tiek godā celts kāds notikums vai cilvēks. Tas ir dabiski, ka mēs atceramies savu pagātni, lai šodien saprastu tos notikumus un cilvēkus, kas ir ietekmējuši to, kas mēs esam, kur mēs esam, un kādēļ mēs esam. Jeruzālemē arī netrūkst svētvietu, kur cilvēki var staigāt pa Jēzus pēdām
, vai tas būtu Ģetzemenes dārzs, Via Dolorosa (Viņa sāpju
ceļš), Golgātas Kalns, vai Svētais kaps – šīs vietas kā magnēts pievelk mūsu uzmanību. Kad mēs ar sievu bijām svētajā zemē, mēs arī šīs svētvietas apmeklējām, un, kaut nav iespējams pierādīt, ka tieši uz šī konkrētā akmens Kristus staigāja, ir, kā Māc. Mārtiņš Irbe ir teicis – tas viss tepat notika, simts metru rādiusā turp vai šurp. Kad bijām Olīvkalnā, es arī varēju stāvēt garā rindā, lai pieskartos tai vietai, kur pēc tradīcijas mūsu Kungs uzkāpa debesīs. Kāpēc tāda interese par šīm vietām? Kādēļ tajās ceļ dievnamus? Jo līdzīgi vēsturiskajiem pieminekļiem un plāksnēm, šīs vietas atgādina par labo vēsti, ka Dievs Kristū iemiesojās un mājoja mūsu vidū.