Meditācija par Gal 3:7-14
Tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli. Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam: tevī tiks svētītas visas tautas. Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu, bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā. Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības. Tātad bauslība nebalstās ticībā, bet, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību. Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, – jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, – lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu./Gal 3:7-14/
Vai esat uzlūkojuši Marijas ikonu, kur viņa tur rokās mazo Jēzus bērniņu? Viņš ir tik trausls, bet tai pašā laikā tik izturīgs, patstāvīgs. Viņš ir atkarīgs no savas mātes un joprojām ar Viņu saistīts. Kristus roka ir izstiepta pret viņas norūpējušos vaigu, lai viņu mierinātu, spēcinātu.
Domāju, ka te ir attēlots ticības noslēpums.