Krusta ceļš
1. stacija. Jēzus Ģetzemanes dārzā. (Mk 14:32-38)
32. Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš Saviem mācekļiem saka: "Palieciet šeit, kamēr Es Dievu lūgšu."
33. Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt,
34. un tiem saka: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā."
35. Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām.
36. Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi."
37. Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: "Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā?
38. Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja."
Grūtākais brīdis ikviena dzīvē ir cīņa, ko izcīna vienatnē. Nav ne tuvinieku, ne draugu, bet ir izaicinājums, ar ko ir jāsastopas, esi tu un Dievs. Prātā ir daudz jautājumu, varbūt pat šaubas un bažas par to, kas un kā notiks. Tu izdzīvo savu nespēku un vājumu, kā arī to, cik grūti pieņemt Dieva gribu. Nav cita drošāka patvēruma par lūgšanu. Lūgšana atver sirdi Dieva spēkam, kas palīdz pieņemt Dieva gribu kā labāko no visām iespējām.
Lūgsim: Kungs, dāvini mums spēku un gudrību, ka visās lietās meklējam un pieņemam Tavu gribu, caur Jēzus Kristu, Tavu Dēlu, mūsu Kungu.